Dalies

Empātija un tās izpausmes

Dažādu notikumu un pasākumu kontekstā arvien biežāk dzirdam vārdu empātija, dažreiz jaucot šo jēdzienu ar līdzjūtību vai iecietību. Taču, apskatot šo jēdzienu padziļināti, saprotam, ka empātiskas sajūtas ietver daudz specifiskākas nianses, turklāt var nest gan pozitīvas, gan negatīvas sajūtas.

Empātijas jēdziens

Empātija ir cilvēka spēja iejusties cita ādā jeb izjust to pašu emocionālo pārdzīvojumu. Dažreiz tā var izpausties, kā līdzjūtība vai aizkustinājums, turklāt ne tikai emocionālā līmenī, bet arī attiecīgi rīkojoties, lai reāli palīdzētu otram cilvēkam, taču citreiz tas var arī traucēt, jo varam pārāk pārdzīvot par notikumiem, kas tiešā veidā nemaz mūs neskar.

Jēdziena empātija definīcija skaidro to, kā reakciju uz apkārtējiem notikumiem un citu cilvēku emocijām, taču dažreiz tā var izpausties arī, kā citu cilvēku rīcības attaisnošana un sapratne. Piemāram, ja saskrienamies ar cilvēku, kurš mums velta skarbus vārdus, mēs varam pateikt kaut ko nejauku pretī, taču varam rīkoties arī empātiski – pieļaut, ka šī agresija ir dabīga stresa un spriedzes izpausme, kas mums nav jāuztver personiski. Saprotot cilvēka rīcības iemeslus, mēs iejūtamies šī cilvēka vietā, un izturamies iejūtīgāk un saprotošāk.

Empātijas izraisītās emocijas

Empātijas izpausmes var būt ļoti dažādas, tāpat arī ar to saistītās emocijas un jūtas. Piemēram, ja ir labas ziņas, mēs priecājamies, jūtam līdzi citu veiksmei, savukārt, ja bieži redzam apkārtējo ciešanas un nelaimes, varam tās izjust, kā savējās, dažkārt pat iegrimstot depresijā.

Empātijas izpausmes veidi

Empātijai ir divi galvenie emociju izpausmes veidi – kognitīvā un emocionālā. Kognitīvās empātijas gadījumā mēs tikai saprotam otra emocijas, taču tas neietekmē mūsu pašsajūtu. Mēs saprotam otra pārdzīvojumus, taču vienlaicīgi apzināmies, ka tas mūs neskar. Savukārt emocionālās empātijas gadījumos daudz spēcīgāk izjūtam citu cilvēku piedzīvoto un tas izraisa emociju maiņas arī mūsos.

Apskatot emocionālo empātiju, tiek izdalīti divi emociju veidi:

  • egoistiskais veids, kad jūtam līdzi otra cilvēka nelaimei, taču vienlaikus priecājamies, ka tas nenotiek ar mums, jo primāri domājam par savu labklājību;
  • līdzjūtīgais jeb altruistiskais veids, kad tiešām no sirds jūtam līdzi otram cilvēkam un piedzīvojam līdzvērtīgi spēcīgas emocijas, piemēram, bērēs.

Jēdziena empātija skaidrojums ietver arī vēl trešo – darbīgās empātijas formu, kas paredz gan emocionālo, gan kognitīvo empātiju, taču papildina to jau ar reālu darbību, iesaistoties situācijas risināšanā un darot visu, lai cilvēkiem palīdzētu.

Empātisku emociju plusi un mīnusi

Empātijas lielākais pluss ir savstarpējo attiecību uzlabošanās, jo tā paredz gan savstarpēju sapratni, gan cieņu, tādējādi palīdz izvairīties no konfliktiem un strīdiem un tos ātri atrisināt. Empātisks cilvēks pieņem otru cilvēku tādu, kāds viņš ir, saprot viņa rīcību un nenosoda, tādējādi spēj nogludināt attiecības pat ļoti saspringtos brīžos. Lai gan ir dažādi empātisko izpausmju veidi, tie visi sakņojas izpratnē par otra emocijām un pārdzīvojumiem, tādējādi iemācāmies atbalstīt un palīdzēt citiem, taču tam ir arī sliktā puse, jo empātiski cilvēki ir ļoti jūtīgi un piedzīvo pastiprinātu emocionālo spriedzi.

Taču, izvērtējot, kas ir empātija, ir svarīgi nejaukt to ar žēlumu. Empātija vairāk saistāma ar sapratni un atbalstu. Taču, jūtot līdzi citiem, mums vienmēr jāatceras, ka ne vienmēr varam palīdzēt. Šādos gadījumos jāprot arī novilkt robežu starp savu un otra cilvēka dzīvi un saprast, ka nevaram atrisināt visas pasaules problēmas.